Visa cilv ces attistibas v stur arhitektura ir iev rojami mainijusies, katra perioda sniedzot arvien jaunus, inovativus risinajumus, v sturiskas pieejas novirzot otraja plana. Jo laikmetigaka un tehniski inovativaka k ust arhitektura, jo lielaku kontrastu ta veido ar v sturisko arhitekturu. Sabiedriba sakusi jauna kvalitat apzinaties kulturv sturiska mantojuma nozimibu, aktualiz jot v sturiskas un musdienu arhitekturas koeksistences harmoniskas lidzaspastav sanas jautajumu. Tas nosaka nepieciesamibu p c noteiktas strat ijas, projekt jot kulturv sturiska mantojuma konteksta. P tijuma izp titi normativie akti, kas nosaka darbibu v sturiskas apbuves konteksta p d jas desmitgad s, aplukoti dazadu specialistu viedok i par konkr to t mu. Darba gaita veikta vairaku Eiropas musdienu arhitekturas piem ru, kas projekt ti kulturv sturiska mantojuma konteksta, analize, detaliz tak aplukojot tiesi Vecrigu. P tijums sniedz rekomend josus vispar jus noradijumus, ka veicinat musdienu arhitekturas veiksmigu integraciju v sturiskaja apbuv . Praktiski lietojams ka pali gmateria ls arhitektiem, restaur tajiem, ka ari v sturisko pieminek u aizsardzibas darbiniekiem un projektu pasutitajiem.
2014. gada uzsaktas profesionala lime a studijas Arhitekturas un Pils tplanosanas fakultat Rigas Tehniskaja universitat . 2014. gada ieguts inzenierzinat u bakalaura grads arhitektura. 2014. gada prakse POLYFORM arhitektu biroja Kopenhagena, Danija. 2013. gada ERASMUS studiju apmai a Pariz , Francija.